KARASTĀVOKLIS definīcija Latviešu valodā:

KARASTĀVOKLIS

singular masculine noun

  • 1

    Stingrs drošības režīms, ko nosaka valstī vai kādā tās daļā kara vai draudošu briesmu apstākļos.

    • Izsludināt karastāvokli, atcelt karastāvokli
    • Likums par karastāvokli