KAPRACIS definīcija Latviešu valodā:

KAPRACIS

vīriešu dzimte

  • 1

    Strādnieks, kas nodarbojas ar kapu rakšanu un mirušo aprakšanu.

    • Kapracis aizber kapu

  • 2

    Kustīga vabole, kas barojas un attīstās uz dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, sīkāko dzīvnieku līķus ierokot zemē.

    • Kapraču kāpuri, kapraču kūniņas
    • Melnie kaprači, raibie kaprači, meža kaprači