KALST definīcija Latviešu valodā:

KALST

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Žūt; žūstot kļūt cietam, cietākam.

    • Siens kalst
    • Uz plaukta kalst maizes doniņa
    • Zeme saulē kalst

  • 2

    Zaudējot mitrumu, kļūt sausam; nīkt aiz sausuma (par augiem).

    • Ilgi nav lijis, zāle jau kalst
    • Koks sāk kalst

  • 3

    Kļūt sausam, sausākam, izraisot slāpju sajūtu (par mutes gļotādu, lūpām).

    • Mute kalst
    • Rīkle kalst putekļainajā gaisā