KALPĪBA definīcija Latviešu valodā:

KALPĪBA

sieviešu dzimte vienskaitlis

  • 1

    Piespiedu atkarība, pakļautība, kas saistīta ar pienākumu strādāt, darboties (kā) labā.

    • Būt kāda kalpībā
    • pārnesta nozīme Parādu kalpība