KALNS definīcija Latviešu valodā:

KALNS

vīriešu dzimte

  • 1

    Zemes virsmas daļa, kas paceļas virs apkārtējā līdzenā apvidus vismaz simt metru augstumā.

    • Gaiziņa kalns
    • Saules kalns
    • Kalna pakāje, nogāze
    • Kalna virsotne, smaile
    • Kalnu kore
    • Kalnu atzars, grēda
    • Kāpt kalnā
    • Ar mežu apaudzis kalns

  • 2

    dsk Kalnājs.

    • Alpu kalni, Pireneju kalni, Kaukāza kalni, Altaja kalni
    • Dzīvot kalnos
    • Kalnu ganības
    • Kalnu sistēma
    • Kalnu slimība
    • Kalnu kristāls
    • Kalnu saule

  • 3

    pārnesta nozīme Augsts dabisks vai mākslīgs krāvums; augsta kaudze.

    • Ledus kalns
    • Izdedžu kalns
    • Mākoņu kalni
    • Tirgū savesti ābolu un sakņu kalni