JUKT definīcija Latviešu valodā:

JUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers.; kopā ar vārdiem «ārā», «laukā» Zaudēt saistījumu, viengabalainību; zaudēt kārtību, sistēmu; pārn. beigties, irt; arī nerealizēties.

    • Vezums jūk ārā
    • Sainis juka laukā
    • Jūk labi iesāktais bizness
    • Sāk jukt laulība
    • Jaukie plāni jūk

  • 2

    3. pers Neiekļauties sistēmā, kārtībā; norisēt nepareizi, kļūdaini.

    • Viņam ierindā jūk solis
    • Bērnam jūk skaitot

  • 3

    3. pers Plūst, virzīties citam caur citu; jaukties.

    • Skaņas jūk, smaržas jūk
    • Domas jūk

  • 4

    3. pers Tikt samainītam vienam ar otru.

    • Viņam jūk abas formulas
    • Jūk datumi

  • 5

    3. pers Tikt izsviestam, izsvaidītam, izkliedētam; šķīst.

    • Braukt ar automašīnu, ka dubļi vien jūk
    • Sniegs juka uz visām pusēm
    • pārnesta nozīme Bērni izbijās un juka uz visām pusēm

  • 6

    sarunvalodas vārds Zaudēt prātu, sajēgu.

    • Vai tik viņš nesāk jukt?
    • Runā kā jucis
    • Jukt prātā