JĒLUMS definīcija Latviešu valodā:

JĒLUMS

vīriešu dzimte

  • 1

    vsk Vispārināta īpašība.

    jēls

  • 2

    Vieta (uz ķermeņa), kur ir stipri bojāta āda, audu virsējā kārta.

    • Jēlums pēdā
    • Zirgam ar sakām noberzts jēlums uz kakla
    • Kuņģa jēlums