JAUKTIES definīcija Latviešu valodā:

JAUKTIES

  • 1

    Plūstot kopā (vienam ar otru, citam ar citu), veidot maisījumu, sajaukumu.

    • Siltais ūdens jaucas ar auksto

  • 2

    Norisēt juceklīgi, bez noteiktas kārtības, citam caur citu.

    • Galvā jaucas dažādas domas

  • 3

    Atrasties, virzīties citu vidū, citu ceļā bez noteikta nolūka, bez vajadzības.

    • Jaukties pa pūli
    • Jaukties citiem pa kājām
    • Jaukties gājienam pa vidu

  • 4

    Bez aicinājuma iesaistīties, piedalīties (citu sarunā, attiecībās).

    • Jaukties citu darīšanās
    • Jaukties starpā, kad citi runā

  • 5

    Rakāties, meklēt (ko), radot nekārtību.

    • Jaukties pa skapi, pa atvilktni