JĀŅTĀRPIŅŠ definīcija Latviešu valodā:

JĀŅTĀRPIŅŠ

vīriešu dzimte

  • 1

    Neliela iegarena, plakana vabole, kuras pēdējie trīs vēdera posmi izstaro gaismu.

    • Zālē spīd jāņtārpiņi
    • Jāņtārpiņu spīguļošana jūnijā