JA definīcija Latviešu valodā:
JA
- 1
Ievada nosacījuma palīgteikumu.
- Ja laiks būs labs, iešu uz māju kājām
- Ja nepasteigsies, tad nokavēsi vilcienu
- Ja pūš rietumu vējš, upē ceļas ūdens
- 2
Ievada laika apstākļa palīgteikumu ar nosacījuma raksturu.
- Ko lai saku, ja viņš man jautā?
- Atnāc pie manis, ja iebrauc Rīgā!
- 3
kopā ar partikulu «arī» Ievada pieļāvuma palīgteikumu.
- Es iešu, ja arī līs
- Tu viņu nepanāktu, ja arī steigtos
Lietojums
nosacījuma saiklis.
JĀ definīcija Latviešu valodā:
JĀ
partikula
- 1
Lieto, lai izteiktu piekrišanu, pozitīvu atbildi uz jautājumu; lieto, lai apstiprinātu iepriekš izteiktu domu, pievērstu tai uzmanību.
- Vai tu brauksi slēpot? – Jā
- Vai tu pats to redzēji? – Jā gan!
- Sāk pūst ziemelis; jā, laiks kļūst vēsāks
- Jā, nu man laiks iet!
- 2
Lieto, atsaucoties uz uzrunu.
- Jāni! – Jā, es tepat esmu!