IZVIRZĪTIES definīcija Latviešu valodā:

IZVIRZĪTIES

  • 1

    Virzoties pārvietoties (no kurienes, kur, cauri kam).

    • Braucēju rinda lēnām izvirzījās no meža
    • Kuģis izvirzās no ostas
    • Izvirzīties cauri ļaužu drūzmai

  • 2

    Virzoties aizsteigties citiem garām, nonākt (kā priekšgalā).

    • Tūkstoš metru distancē priekšgalā izvirzījās divi zēni

  • 3

    3. pers Atrasties, būt novietotam, izstieptam (uz āru, uz priekšu no pārējā); izkustoties pavirzīties (uz āru, uz sāniem no parastā stāvokļa).

    • Zemesrags izvirzījies tālu jūrā
    • Malkas grēdas augšējā daļa izvirzījusies uz āru

  • 4

    Izcelties starp sev līdzīgiem (piem., ar rīcību, darbu); ieņemt, iegūt nozīmīgu vietu, stāvokli (piem., kādā darbā, pasākumā).

    • Izvirzīties darbā
    • Izvirzīties sportistu pirmajās rindās

  • 5

    pārnesta nozīme 3. pers Rasties (pārrunu gaitā), nokļūt uzmanības lokā.

    • Sapulcē izvirzījās vairāki svarīgi jautājumi