IZVILKTIES definīcija Latviešu valodā:

IZVILKTIES

  • 1

    sarunvalodas vārds Lēnā gaitā iziet, iznākt (no kurienes, cauri kam).

    • Ievainotā lapsa izvilkās no meža
    • Izvilkties ārā pa durvīm

  • 2

    3. pers Lēnām izsūkties (no kā, kam cauri); izdalīties šķīdinātājā (par vielu).

    • Mitrums izvilcies cauri drēbēm
    • Viss augļa aromāts izvilcies uzlējumā

  • 3

    3. pers Nejauši tikt izvilktam.

    • Kabatlakatiņš izvilcies no somas

  • 4

    sarunvalodas vārds Pārvarot trūkumu, grūtības, izdzīvot; ar pūlēm sasniegt kādu (parasti ļoti necilu, pieticīgu) stāvokli.

    • Izvilkties kaut kā līdz pavasarim
    • Izvilkties eksāmenu sesijā uz trijniekiem
    • Izvilkties kaut kā līdz pēdējam kursam