IZVILINĀT definīcija Latviešu valodā:

IZVILINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Vilinot, mānot panākt, ka iznāk, izvirzās (no kurienes, kur, cauri kam).

    • Izvilināt suni no istabas pagalmā
    • Izvilināt zēnu no mājas

  • 2

    Aplinkus runājot, ar viltu izzināt (ko); ar viltu panākt, ka iedod, atdod (piem., naudu).

    • Izvilināt noslēpumu
    • Izvilināt meitenei gredzenu

  • 3

    pārnesta nozīme Izraisīt (ar kādu rīcību); būt par cēloni, ka rodas, izraisās.

    • Izvilināt smaidu
    • Izvilināt skaņas no mūzikas instrumenta