IZTVAIKOT definīcija Latviešu valodā:

IZTVAIKOT

-o, -oja

  • 1

    nepārej Izdalīties, izplatīties tvaiku veidā; kļūt sausam, izdaloties mitrumam (tvaiku veidā).

    • Ūdens vāroties strauji iztvaiko
    • Sāls šķīdums iztvaikojis

  • 2

    pārej Izdalīt (piem., mitrumu, tvaikus).

    • Zeme pēc lietus iztvaiko mitrumu