IZTURĪGS definīcija Latviešu valodā:

IZTURĪGS

īpašības vārds

  • 1

    Tāds, kas spēj pārciest, paciest (ko nelabvēlīgu, nepatīkamu); tāds, kas spēj izdzīvot, attīstīties sliktos apstākļos.

    • Izturīgs cilvēks
    • Izturīgs zirgs
    • Izturīga sirds
    • Izturīgs purva bērzs
    • Izturīga tomātu šķirne

  • 2

    Tāds, kas ilgi saglabā, patur savas īpašības; tāds, kas ātri nenolietojas.

    • Izturīgs metāls
    • Izturīgas krāsas
    • Izturīgs urbis
    • Izturīga mašīna
    • Izturīgs audums
    • Izturīgi apavi

izturīgi definīcija Latviešu valodā:

izturīgi

apstākļa vārds