IZTRAMDĪT definīcija Latviešu valodā:

IZTRAMDĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Iztraucēt un izbaidīt; arī tramdot izdzīt.

    • Iztramdīt zaķus no krūmiem
    • Iztramdīt vistas no dobēm
    • Niknas, iztramdītas lapsenes