IZTRAKOTIES definīcija Latviešu valodā:

IZTRAKOTIES

  • 1

    Daudz un ilgi trakot, trakot līdz pagurumam, apnikumam; trakot un pabeigt trakot.

    • Bērni iztrakojušies pagalmā
    • Saniknotais dzīvnieks iztrakojās un aprima

  • 2

    3. pers Ilgi un daudz plosīties (par dabas parādībām).

    • Vējš iztrakojies visu nakti