IZTĪRĪT definīcija Latviešu valodā:

IZTĪRĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Tīrot pilnīgi atbrīvot (no netīrumiem, gružiem, arī no kā lieka, nevajadzīga).

    • Iztīrīt notraipīto apģērbu
    • Iztīrīt piegružotās istabas
    • Iztīrīt šauteni
    • Iztīrīt aizaugušo grāvi
    • Iztīrīt sēnes

  • 2

    Tīrot atdalīt, aizvākt (piem., traipus, gružus).

    • Iztīrīt no drēbēm traipus, putekļus

  • 3

    pārnesta nozīme Atbrīvot (teritoriju, piem., no pretinieka).

    • Iztīrīt mežu no uzbrucējiem

  • 4

    sarunvalodas vārds Izlaupīt.

    • Zagļi iztīrījuši pieliekamo