IZSTIEPTIES definīcija Latviešu valodā:

IZSTIEPTIES

  • 1

    Stiepjoties iztaisnoties, arī pagarināties.

    • Stāv izstiepies
    • Izstiepies taisns kā stīga
    • Saliekties un pēc tam izstiepties
    • pārnesta nozīme Seja izstiepusies gara

  • 2

    Nogulties, izstiepjot ķermeni, locekļus.

    • Izstiepties uz dīvāna
    • Izstiepties garšļaukus

  • 3

    3. pers Kļūt iespējami garam (par elastīgiem ķermeņiem).

    • Gumija izstiepusies
    • Audums izstiepies

  • 4

    3. pers Izaugt.

    • Asni vienā naktī krietni izstiepušies

  • 5

    Būt izvietotam, atrasties (garā rindā, arī tālu visapkārt); stiepties.

    • Vezumi pa ceļu izstiepušies cits aiz cita lielu gabalu
    • Koka saknes izstiepjas tālu uz visām pusēm