IZSTĪDZĒT definīcija Latviešu valodā:

IZSTĪDZĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pārāk izstiepties garumā (piem., augiem augot nepietiekamā apgaismojumā), izaugt garam, tievam, arī neizturīgam.

    • Augi tumsā izstīdz
    • Izstīdzējis bērzs

  • 2

    parasti divd. izstīdzējis, s. -usi Tievs, garš, kalsns (par cilvēku).

    • Izstīdzējis pusaudzis
    • Izstīdzējusi meitene