IZSPURT definīcija Latviešu valodā:

IZSPURT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    3. pers Izjukt, būt saboztam, nesaglaustam (par apspalvojumu, apmatojumu).

    • Sunim izspūrusi spalva
    • Izspūrusi bārda
    • Vējā izspurst mati

  • 2

    Būt ar saboztu, sajauktu, nesaglaustu spalvu, matiem.

    • Izspūris strazds
    • Lapsai izspūrusi aste
    • Meitene skrien izspūrusi