IZSMIEKLS definīcija Latviešu valodā:

IZSMIEKLS

singular masculine noun

  • 1

    Ļauni ironiska, nievājoša attieksme, nievājošs vērtējums; vārdi, izturēšanās, kurā izpaužas šāda attieksme, vērtējums.

    • Neslēpts, dzēlīgs izsmiekls
    • Izsmiekla pilns skatiens
    • Atbildēt uz lūgumu ar izsmieklu

  • 2

    Tas, ko izsmej, par ko ņirgājas.

    • Kļūt ļaužu acīs par izsmieklu
    • Pataisīt (kādu) par izsmieklu