IZŠĻUKT definīcija Latviešu valodā:

IZŠĻUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Šļūkot izslīdēt, izkrist (no kā, cauri kam); izslīdēt.

    • Kāja izšļuka no tupeles
    • Maiss izšļuka no rokām
    • Izšļukt caur režģiem pagrabā