IZŠĶIRĪBA definīcija Latviešu valodā:

IZŠĶIRĪBA

sieviešu dzimte

  • 1

    Pazīme, īpašība vai to kopums, kas atšķir (lietu, parādību vai būtni) no kā cita līdzīga; atšķirība.

    • Starp šīm lietām nav nekādas izšķirības