IZRUNA definīcija Latviešu valodā:

IZRUNA

sieviešu dzimte

  • 1

    Skanējuma izveide ar runas orgāniem, skanējums (valodas skaņām, vārdiem u. tml.).

    • Literārā izruna
    • Zilbes izruna
    • Augšzemnieku dialekta izrunas īpatnības
    • Klausīties vārda izrunu
    • Neskaidra izruna

  • 2

    sarunvalodas vārds Atruna, atrunāšanās, lai izvairītos (no kā).

    • Tā ir tukša izruna
    • Neklausīties nekādās izrunās