IZRĪKOT definīcija Latviešu valodā:

IZRĪKOT

pārejošs darbības vārds-oju, -o

  • 1

    Rīkojot izkārtot, izvietot (darbā); rīkojot norādīt (kas jādara).

    • Izrīkot strādniekus pie darba