IZPŪT definīcija Latviešu valodā:

IZPŪT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Pūstot sabojāties, sapūt (no iekšpuses); sapūt (daudziem, visiem).

    • Kokam serde izpuvusi
    • Ābolam izpuvis vidus
    • Grīdas dēļi izpuvuši