IZPRECINĀT definīcija Latviešu valodā:

IZPRECINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, ka apprecas, kļūst par sievu (kādam), retāk par vīru (kādai).

    • Izprecināt meitu kaimiņam
    • Meitene tika agri izprecināta