IZPLAUKT definīcija Latviešu valodā:

IZPLAUKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Augot, plaukstot atraisīties, atvērties (par ziediem, lapām).

    • Ābeles jau izplaukušas
    • Izplaucis zieds

  • 2

    Salapot, uzziedēt (par augiem).

    • Bērzi vēl nav izplaukuši
    • Ievas izplaukst ļoti agri