IZPIRKT definīcija Latviešu valodā:

IZPIRKT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Nopirkt (visu); arī – pērkot iztukšot (piem., veikalu).

    • Augļu sūtījums jau izpirkts
    • Biļetes uz izrādi izpirktas

  • 2

    Atgūt (ko ieķīlātu), nomaksājot aizdevumu; arī iegūt (ko) savā īpašumā, samaksājot (tā) vērtību.

    • Izpirkt vekseli, ķīlu
    • Izpirkt zemi, mežu

  • 3

    Panākt, ka par maksu, atlīdzību atbrīvo (no kāda pienākuma vai stāvokļa).

    • Izpirkt dēlu no zaldātiem
    • Izpirkt gūstekni no gūsta

  • 4

    Pērkot (ko), iztērēt (visu naudu).

    • Izpirkt visu naudu vienā dienā
    • Izpirkt algu niekos

  • 5

    pārnesta nozīme Vērst par labu, izlabot (iepriekšējo nevēlamo darbību, rīcību).

    • Izpirkt negodu
    • Izpirkt savu vainu

  • 6

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Nopirkt (ko) cita lietošanai; izmaksāt.

    • Izpirkt draugiem glāzi alus