IZOLĒT definīcija Latviešu valodā:

IZOLĒT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Nošķirt, norobežot (no apkārtējās vides), nepieļaujot saskari ar citiem.

    • Izolēt infekcijas slimniekus atsevišķās telpās
    • Izolēt noziedznieku no sabiedrības

  • 2

    Ar izolāciju (3) nodalīt, nošķirt.

    • Izolēt strāvas vadītājus