IZNIRT definīcija Latviešu valodā:

IZNIRT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Uzpeldēt virs ūdens (parasti no dziļuma).

    • Iznirt no dzelmes
    • Ienirt un pēc brīža iznirt virspusē

  • 2

    pārnesta nozīme Kļūt redzamam, parādīties, izkļūstot (piem., no miglas, tumsas).

    • Nācēji iznirst no miglas
    • No tumsas iznira neskaidri tēli
    • Saule iznirst no mākoņiem