IZŅEMT definīcija Latviešu valodā:

IZŅEMT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Satvert un izvirzīt ārā (ko no kurienes).

    • Izņemt grāmatu no somas
    • Izņemt mēteli no skapja

  • 2

    Izvilkt (parasti roku).

    • Izņemt roku no kabatas

  • 3

    Izgriezt; atdalīt; arī izoperēt.

    • Izņemt medījumiem iekšas
    • Izņemt plūmēm kauliņus
    • Izņemt šķembu no brūces

  • 4

    Atdalot, nomontējot izvākt, aizvākt.

    • Automašīnai ir izņemts motors

  • 5

    Pārtraukt (aizbilstama vai aprūpējama cilvēka) atrašanos (kādā iestādē).

    • Izņemt bērnu no bērnudārza
    • Izņemt vecmāmiņu no slimnīcas

  • 6

    Saņemt atpakaļ (piem., glabāšanā nodoto).

    • Izņemt saiņus no bagāžas glabātavas
    • Izņemt mantas no lombarda
    • Izņemt tīro veļu no mazgātavas

  • 7

    Saņemt iestādē (piem., sagatavotos dokumentus).

    • Izņemt apliecību
    • Izņemt pasi
    • Izņemt patentu

  • 8

    Apstrādājot panākt, ka izzūd, ka nav vairs; iztīrīt (piem., netīrumus).

    • Uzmanīgi izņemt nepareizo līniju rasējumā
    • Izņemt traipus no tērpa

  • 9

    Panākt, ka vairs nav lietošanā, izmantošanā.

    • Izņemt preces no apgrozības

  • 10

    Pakāpeniski izskaidrot (mācību vielu); pakāpeniski izmācīties, apgūt (mācību vielu).

    Sk. arī izņemot
    • Izņemt programmu paātrinātā tempā
    • Izņemt visu algebras kursu