IZLUTINĀT definīcija Latviešu valodā:

IZLUTINĀT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Lutinot padarīt kaprīzu, slinku, pārāk izvēlīgu (piem., bērnu); saudzējot padarīt pārāk jutīgu, uzņēmīgu (organismu).

    Sk. arī izlutināts, omitted unresolving XREF to "iz1utis"
    • Izlutināt bērnus
    • Izlutināt organismu, pārāk silti ģērbjoties