IZLŪKOT definīcija Latviešu valodā:
IZLŪKOT
pārejošs darbības vārds-oju, -o
- 1
Ievākt ziņas (piem., par pretinieku un tā darbības apvidu).
- Izlūkot pretinieka nometni, ierakumus
- 2
Izpētīt (piem., kādus apstākļus).
- Izlūkot apakšzemes eju
- Izlūkot taigas biezokņus
- Izlūkot zvejas vietas ar helikopteru