IZLOCĪT definīcija Latviešu valodā:

IZLOCĪT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Lokot izveidot kādā formā (piem., stiepli).

    • Izlocīt stīpiņu visādos līkumos
    • Izlocīt skārda plāksni
    • Izlocīt zāģa zobus
    • pārnesta nozīme Izlocīt balsi