IZLĪDZĒJS definīcija Latviešu valodā:

IZLĪDZĒJS

vīriešu dzimteFeminine izlīdzēja

  • 1

    Cilvēks, kas meklē samierināšanos, izlīgumu, kompromisu starp naidīgajiem virzieniem, naidīgajiem uzskatiem.