IZLĒKT definīcija Latviešu valodā:
IZLĒKT
nepārejošs darbības vārds-lecu, -lec, -lēcu
- 1
Lecot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, kur).
- Izlēkt no ratiem
- Izlēkt pa logu pagalmā
- Zaķis izlec uz ceļa
- 2
sarunvalodas vārds Negaidīti, uzkrītoši rīkoties, lai izceltos starp pārējiem, pievērstu sev uzmanību.
- Viņš arvien izlec