IZLĒKT definīcija Latviešu valodā:

IZLĒKT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Lecot izvirzīties (no kurienes, cauri kam, kur).

    • Izlēkt no ratiem
    • Izlēkt pa logu pagalmā
    • Zaķis izlec uz ceļa

  • 2

    sarunvalodas vārds Negaidīti, uzkrītoši rīkoties, lai izceltos starp pārējiem, pievērstu sev uzmanību.

    • Viņš arvien izlec