IZLAUZT definīcija Latviešu valodā:

IZLAUZT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Laužot (1) atdalīt (no kā); nolauzt; laužot izdabūt, izcelt ārā (no kurienes).

    • Izlauzt žoga dēli
    • Izlauzt grābeklim zarus
    • Izlauzt zobu, kožot riekstus
    • Izlauzt celmus, akmeņus

  • 2

    Laužot radīt, izveidot (robu, dobumu).

    • Izlauzt plāksnē robu
    • Izlauzt mūrī eju