IZKURTĒT definīcija Latviešu valodā:

IZKURTĒT

nepārejošs darbības vārds

  • 1

    Ilgi glabājoties vai pāraugot, kļūt viscaur sausam, irdenam, šķiedrainam (par dārzeņiem, saknēm).

    • Izkurtējis rutks
    • Redīsi, ilgi augot, izkurtē
    • Kāļi un burkāni pavasarī ir jau izkurtējuši

  • 2

    Kūstot kļūt viscaur irdenam (parasti par sniegu, ledu).

    • Piesaulē sniegs jau izkurtējis