IZKŪŅOTIES definīcija Latviešu valodā:

IZKŪŅOTIES

  • 1

    3. pers Sasniedzot noteiktu attīstības pakāpi, izlīst no kūniņas (par kukaiņiem).

    • Tikko izkūņojies taurenis
    • Kāpuri sāk izkūņoties

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Ar pūlēm izveļoties, iztinoties, izkļūt.

    • Atbraucēji nevar vien izkūņoties no kažokiem

  • 3

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Augot izveidoties, attīstīties (par ko).

    • No zēna izkūņojies stalts jauneklis