IZKULTIES definīcija Latviešu valodā:

IZKULTIES

  • 1

    Kult (labību) daudz un ilgi; kult līdz apnikumam.

    • Vecie ļaudis diezgan izkūlušies rijās

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Ar grūtībām izkļūt (no kurienes).

    • Pajūgs tik tikko izkūlās no purva

  • 3

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Ar grūtībām izvairīties, izglābties (no nevēlama stāvokļa).

    • Izkulties no nepatikšanām, no parādiem
    • Izkulties no nelaimes