IZKULTIES definīcija Latviešu valodā:

-kuļos, -kulies, -kuļas, -kūlos

• 1

  Kult (labību) daudz un ilgi; kult līdz apnikumam.

  • Vecie ļaudis diezgan izkūlušies rijās

• 2

  pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ar grūtībām izkļūt (no kurienes).

  • Pajūgs tik tikko izkūlās no purva

• 3

  pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ar grūtībām izvairīties, izglābties (no nevēlama stāvokļa).

  • Izkulties no nepatikšanām, no parādiem
  • Izkulties no nelaimes