IZKULTIES definīcija Latviešu valodā:
IZKULTIES
-kuļos, -kūlos, -kulies, -kuļas
- 1
Kult (labību) daudz un ilgi; kult līdz apnikumam.
- Vecie ļaudis diezgan izkūlušies rijās
- 2
pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ar grūtībām izkļūt (no kurienes).
- Pajūgs tik tikko izkūlās no purva
- 3
pārnesta nozīme, sarunvalodas vārds Ar grūtībām izvairīties, izglābties (no nevēlama stāvokļa).
- Izkulties no nepatikšanām, no parādiem
- Izkulties no nelaimes