IZKRIST definīcija Latviešu valodā:
IZKRIST
nepārejošs darbības vārds-krītu, -krīti, -krīt, -kritu
- 1
Krītot izvirzīties (no kurienes, cauri kam); krītot nokļūt (kur).
- Izkrist no ratiem
- Krūze izkrīt no rokām zemē
- Cimds izkritis uz ceļa
- 2
Pakāpeniski aiziet bojā, nebūt saistītam vairs ar ķermeni (piem., par matiem).
- Slimības laikā stipri izkrituši mati
- Sāk izkrist zobi
- 3
sarunvalodas vārds Neiekļauties (ritmā, grafikā), parasti novēlojot.
- Izkrist no ritma dejojot
- 4
sarunvalodas vārds Piedzīvot neveiksmi.
- Gribēja tikt amatā, bet izkrita cauri
- Izkrist eksāmenā