IZKRIST definīcija Latviešu valodā:

nepārejošs darbības vārds-krītu, -krīti, -krīt, -kritu

• 1

  Krītot izvirzīties (no kurienes, cauri kam); krītot nokļūt (kur).

  • Izkrist no ratiem
  • Krūze izkrīt no rokām zemē
  • Cimds izkritis uz ceļa

• 2

  Pakāpeniski aiziet bojā, nebūt saistītam vairs ar ķermeni (piem., par matiem).

  • Slimības laikā stipri izkrituši mati
  • Sāk izkrist zobi

• 3

  sarunvalodas vārds Neiekļauties (ritmā, grafikā), parasti novēlojot.

  • Izkrist no ritma dejojot

• 4

  sarunvalodas vārds Piedzīvot neveiksmi.

  • Gribēja tikt amatā, bet izkrita cauri
  • Izkrist eksāmenā