IZĶEPUROTIES definīcija Latviešu valodā:

IZĶEPUROTIES

  • 1

    Ķepurojoties izkļūt (no kā).

    • Bērns izķepurojies no segām
    • Izķepuroties no ratiņiem

  • 2

    sarunvalodas vārds, pārnesta nozīme Ar grūtībām izkļūt (no kurienes, kur); izkļūt (no nevēlamas situācijas).

    • Automašīna izķepurojās no dūksts
    • Izķepuroties uz ceļa
    • Gan viņš kaut kā izķepurosies no nepatikšanām