IZGUDROT definīcija Latviešu valodā:

IZGUDROT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Radoši domājot, eksperimentējot, atklāt, izveidot (ko jaunu ar praktisku vai zinātnisku nozīmi).

    • Izgudrot jaunu aparātu
    • Izgudrot jaunu metālapstrādes metodi

  • 2

    Izdomāt.

    • Izgudrot attaisnojumu savai rīcībai