IZGLĪTOT definīcija Latviešu valodā:

IZGLĪTOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Panākt, ka iegūst izglītību, zināšanas; būt par zināšanu avotu (kādam).

    Sk. arī izglītots
    • Izglītots cilvēks
    • Izglītojošas pārrunas
    • Izglītot mākslā