IZGLĪTĪBA definīcija Latviešu valodā:
IZGLĪTĪBA
sieviešu dzimte vienskaitlis
- 1
Zināšanu un kultūras izplatīšana; mācīšanas un audzināšanas pasākumu kopums.
- Izglītības sistēma, ministrija
- Izglītības darbinieki
- Tautas izglītība
- 2
Mācoties, skolojoties iegūto zināšanu kopums.
- Vidējā izglītība
- Augstskolas izglītība
- Vispusīga izglītība
- Iegūt plašu izglītību