IZGĀZTIES definīcija Latviešu valodā:

IZGĀZTIES

  • 1

    Gāžoties kam apkārt, izlīt, izbirt, izkrist; gāžoties iztukšoties.

    • Ūdens nejauši izgāzies no spaiņa
    • Kartupeļu vezums izgāzies
    • Zēns izgāzies no laivas ūdenī

  • 2

    3. pers Nosvērties uz sāniem, atdalīties (no kā) un nogāzties; nosvērties uz āru, sašķiebties.

    • Telefona stabs vējā izgāzies
    • Izgāzusies sēta
    • Koks izgāzās ar visām saknēm
    • Mājas siena izgāzusies

  • 3

    sarunvalodas vārds Piedzīvot publisku neveiksmi, kaunu, izdarot (ko) nemākulīgi, slikti.

    • Izgāzties ar lekciju
    • Teātra izrāde izgāzās

  • 4

    sarunvalodas vārds 3. pers Tikt izkliegtam, nesavaldīgi izpaustam (attieksmē pret kādu).

    • Visa viņa bardzība izgāžas pār mums

  • 5

    sarunvalodas vārds Stāvēt vai sēdēt nevīžīgi, neglītā vaļīgā pozā.

    • Nestāvi izgāzies!
    • Sēdi taisni, neizgāzies!