IZGĀZT definīcija Latviešu valodā:

IZGĀZT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Pagāžot vai apgāžot (trauku), iztukšot; gāžot izbērt, izliet (daudz, visu); gāžot panākt, ka izkrīt, izbirst, izlīst.

    • Izgāzt no spaiņa pienu
    • Izgāzt ūdeni no mucas
    • Izgāzt grants vezumu ceļmalā

  • 2

    Apgāzt (ko zemē ieaugušu vai iestiprinātu).

    • Izgāzt kokus ar visām saknēm
    • Izgāzt sētas mietu

  • 3

    sarunvalodas vārds Ar savu darbību vai bezdarbību neļaut (kam) norisināties tā, kā iecerēts, panākt, ka izjūk, nenotiek (kas).

    • Izgāzt izrādi, priekšnesumu
    • Izgāzt kandidatūru vēlēšanās
    • Izgāzt kādu eksāmenā

  • 4

    Izvirzīt, izliekt uz priekšu (ķermeņa daļu).

    • Izgāzt vēderu
    • Iet, krūtis izgāzis [iz·gāzis]