IZDOT definīcija Latviešu valodā:

IZDOT

pārejošs darbības vārds

  • 1

    Dodot izvirzīt ārā (no kādas telpas).

    • Izdot saiņus pa logu
    • Izdot ar dakšām sienu no šķūņa

  • 2

    Iespiest un laist klajā vai panākt, ka iespiež un laiž klajā (grāmatas, laikrakstus u. tml.); izlaist.

    • Izdot jaunāko dzeju un prozu
    • Izdot folkloras krājumu
    • Izdevniecība izdod klasiķu kopotos rakstus

  • 3

    Izsniegt, izdalīt; arī izpārdot (daudz, visu).

    • Izdot talciniekiem darba tērpus
    • Izdot dāvanu sainīšus bērniem
    • Izdot visas atsūtītās preces

  • 4

    Izlietot, iztērēt (naudu).

    • Izdot visu naudu
    • Izdot pēdējo santīmu

  • 5

    Izsniegt pēc samaksas par pirkumu (naudas pārpalikumu).

    • Izdot pareizi sīknaudu
    • Pārbaudīt izdoto naudu

  • 6

    Izsniegt (dokumentu), izrakstot, apstiprinot un piešķirot tiesības (to) lietot.

    • Izdot pasi, izdot dzimšanas apliecību
    • Izdot izziņu, pilnvaru
    • Izdot dzīvokļa orderi

  • 7

    Uzrakstīt, pieņemt un pasludināt par spēkā esošu, obligātu u. tml. (tiesisku, valstisku dokumentu).

    • Izdot direktīvas, rīkojumu, lēmumu

  • 8

    sarunvalodas vārds Nodot lietošanā (par samaksu); izīrēt, iznomāt.

    • Izdot vasarnīcu, dzīvokli
    • Izdot mēbelētas istabas, gultasvietu

  • 9

    novecojis vārds vai nozīme (arhaisms) Parasti kopā ar vārdiem «pie vīra», «par sievu» – izprecināt.

    • Izdot meitu pie vīra
    • Izdot meitu par sievu skolotājam

  • 10

    Nodot citas valsts varas iestāžu rīcībā (personas, kas meklē patvērumu, imigrantus).

    • Izdot politiskos bēgļus
    • Izdot dezertierus
    • Izdot valsts noziedzniekus